top of page

PAR MANI

          s esmu es. Otras tādas nav. Viss, ko jūtu, redzu, dzirdu, domāju un saku, man ir svarīgi un patiesi. Neviens cilvēks nedzīvo, nedzīvos tā, kā es.

         Es esmu tā, kas izvēlas, ko gribu darīt savā dzīvē. Es kā arhitekts varu būvēt sevi, liekot vienu mazu ieguvumu pie otra. Es esmu tā, kas var sev dāvāt spārnus, uzdrīkstēties vērst skatienu uz sauli, uz debesīm, uz horizontu.

          Reizēm es varu uzdrīkstēties vienkārši būt es. Necīnoties, nekarojot un nepierādot. Vien esot šajā mirklī un šajā sekundes simtdaļā, es ieskatos sev acīs, lai ieraudzītu tajās visu pasauli.

       

IMG_2842.jpg

Gunmara Rostoka

E

         

         Es esmu meklētāja, es esmu mirkļu vācēja, uzkrājēja, jo man ir svarīgi sevi piepildīt, lai varu dot un dalīties. Es esmu tā, kas iegūst nemitīgu iespēju iegūt jaunu redzes leņķi, no kura var ieraudzīt pasauli un jaunas patiesības par to, kā šo pasauli izprast. Es esmu tā, kas riskē darīt to, kas ļauj justies dzīvai. Ļauties būt!

       

       Tāpat kā visiem cilvēkiem arī mana dzīve ir laiks sevis meklējumiem un laiks sevis atzīšanai. Un tādēļ dienu no dienas es daru to, kas man šķiet interesants, saistošs un par to rodas sajūta, ka tā ir pareizi.

     Mans darbs ar klientu sākas kā ar sīku sēkliņu, kas saistīta ar drošas vides radīšanu, savstarpējas uzticēšanās un atbalsta saņemšanu, pieņemšanu. Klients mēģina iztēloties, kādu savu ES vēlētos redzēt mūsu kopdarbības rezultātā.

Es esmu

meklētāja

     Mūsu kopīgā sadarbībā mēs atklājam kaut ko pilnīgi jaunu – lēnām, pakāpeniski, līdz klients ir gatavs atstāt līdz šim zināmo dzīvi un piedzīvot, ko jaunu, ko iepriekš nav zinājis. Viņš piekrīt mainīt sevi uzvedībā, domāšanā, emocionālajā fonā, ko iepriekš pats nav varējis iedomāties.

Mūsu sadarbība ir balstīta uz pieņemšanu, uzticēšanos un mīlestību, ticību, kas klientā rada drosmi noticēt, ka tu vari! 

       Psihoterapija dod iespēju laika gaitā rast atbildes uz jautājumu – kas es esmu? Kad ciest vairs nav spēka, kad emocionālā siena un pagātne ir kā nepārvarams mūris – cietoksnis, tad ir nepieciešams veikt pārmaiņas.

       Kopā mēs varam solīti pa solītim pārbūvēt cietoksni par māju ar stabiliem pamatiem, kurā var ziedēt dzīvība un plaukt mīlestība. Tā ir sajūta – būt, dzīvot, sajusties, būt mīlētam, pieņemtam.

bottom of page